Insults vairākumam cilvēku asociējas ar paralīzi un pilnīgu vai daļēju invaliditāti uz atlikušo mūžu. Atgriezties ierastajā dzīvesritmā pēc insulta – tas nav viegls, tomēr ir sasniedzams uzdevums, un ir virkne veidu, kas palīdz to panākt.
Galvenais insulta cēlonis ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Mediķi izšķir divus galvenos insulta veidus: hemorāģisko un išēmisko insultu.
Hemorāģiskais insults ir asinsizplūdums galvas smadzenēs. Tas notiek, kad pēkšņi pārplīst artērija, kuras sieniņas ilgu laiku atradušās augsta asinsspiediena ietekmē, līdz beidzot to vairs nav spējušas izturēt. Visbiežāk tā mēdz notikt pašā darbadienas karstumā, vai arī vakarā. Nereti par slimības upuriem kļūst 35–40 gadus veci mērķtiecīgi, ar stipri gribasspēku apveltīti vadošus amatus ieņemoši cilvēki; ap pusdienas laiku sāk sāpēt galva, ik pa laikam satumst acīs, un tad “ne no šā, ne no tā” cilvēks zaudē samaņu un nokrīt.
Išēmiskā insulta gadījumā galvas smadzeņu artērijā veidojas trombs, kas aizsprosto ceļu asinsritei. Šis insulta veids visbiežāk mēdz notikt naktī, tāpēc tik dārgais laiks nereti tiek palaists garām. Išēmiskā insulta riska grupā galvenokārt ir cilvēki, kam jau pāri 60 un kuriem ir daudz slimību: hipertonija, ateroskleroze, sirdskaites, diabēts…
Insulta simptomi ir šādi:
* asas, ļoti stipras galvassāpes;
* galvas reibonis, satumst redze (nereti – samaņas zudums);
* slikta dūša vai vemšana;
* sēcoša, skaļa elpa;
* seja kļūst sarkana vai zilgana.
Pati galvenā pazīme ir sašķobīta seja un runas traucējumi, jo insulta gadījumā iestājas daļēja vai pilnīga vienas ķermeņa puses paralīze, tāpēc skaidri izrunāt vārdus ir ļoti grūti.
Ja kādu piemeklējis insults, pats galvenais ir iespējami ātrāk cietušo nogādāt slimnīcā. Diemžēl diezgan liels procents nāves gadījumu insulta dēļ ir tieši tāpēc, ka palīdzība ieradusies novēloti vai arī pats cietušais, pēc 20–30 minūtēm sajutis, ka kļuvis mazlietiņ labāk (starp citu, arī tā mēdz notikt), kategoriski atsakās braukt uz klīniku.
Lai lasītu noderīgu informāciju, šķiriet nākamo lapu!
